Protesti Armēnijā: Serža Sargsjana iecelšana premjera amatā

Sargsjana ievēlēšana par premjerministru sekoja 2015. gadā veiktajām konstitucionālajām pārmaiņām, kas paredzēja daļu no valsts prezidenta pilnvarām nodot premjerministra rokās.

Armēnijā jau izsenis ir plaša protestu un demonstrāciju vēsture. 2012 gadā valsts galvaspilsētā norisinājās plaši protesti pret cenu pacelšanu,  2013. gadā pret pensiju reformām savukārt 2016. gadā protesti Electric Yerevan, kas pulcēja aptuveni 10 000 iedzīvotāju. Jānorāda, ka Armēņu diasporai ir spēcīga ietekme uz valsts iekšpolitiku un tā tiek klasificēta kā daļēji brīva valsts, jeb pus autoritārs režīms.

Medijos bieži izskanējusi versija, ka šī brīža notikumi Armēnijā pielīdzināmi Krāsainajai revolūcijai. Un patiesi, ja pieņemam, ka Krāsainās revolūcijas nav par demokrātiskām pārmaiņām, bet par pārmaiņām kā tādam, notikumi Armēnijā par tādu saucami.

Svarīgākie faktori, kas šobrīd varētu noteikt Armēnijas politisko nākotni ir sekojoši. Pirmkārt, spēcīgā varas trijstūra klātbūtne Armēnijas politikā – tas kontrolē gan valsts politisko, gan ekonomisko attīstību. Otrkārt, Armēnijas militārais konflikts ar Azarbaidžānu. Krievija ir spēcīgākais un nozīmīgākais Armēnijas militārais partneris - valstu draugi un sadarbība starptautiskajā vidē ir ļoti nozīmīgi režīma kvalitāti un tipu nosakoši faktori. Treškārt, Armēnijas nākotni noteiks pilsoniskās sabiedrības spēja panākt kompromisu ar Armēnijas valdošo eliti.

Video komentārs tapis RSU un LĀI kopīgas sadarbības rezultātā.

Published 20 April 2018

Author Elizabete Vizgunova