LĀI seminārs Rēzeknē: NATO un Latvijas drošība

21.aprīlī Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) aizvadīja NATO un Latvijas drošībai veltītu diskusiju Rēzeknē. Diskusijā piedalījās Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Jānis Ruks (Latvijas Reģionu Apvienība), Silvija Šimfa (No Sirds Latvijai), Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes docents Edijs Bošs.

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas iezīmējās diskusijā starp Saeimas frakciju pārstāvjiem, bija saistība starp valsts ekonomisko attīstību un valsts ārpolitisko stabilitāti.

Diskusijas sākumā Rēzeknes mērs A. Bartaševičs norādīja, ka Rēzeknei, tāpat kā Latvijai, ir svarīgi drošības jautājumi, bet kopumā rēzeknieši jūtas droši.

Vēlāk mērs norādīja, ka Latvija reaģē uz neīstiem draudiem. Vispirms Latvijai ir jāaizstāv savas nacionālās intereses, tāpat kā to dara katra partnervalsts. Šobrīd Latvija, lai nodrošinātu savu patstāvību, pievēršas aizsardzības maksājumiem, bet nepietiekami nosedz sociālos jautājumus.

 O.Ē. Kalniņš norādīja, kas Latvijai ir jārisina problēmas ekonomikā un arī citās jomās, taču dalība ES un NATO nodrošina mūsu ārējo stabilitāti. Lai arī 2014. gadā Latvija bažījās par savu drošību, un pamatoti, pēdējo trīs gadu laikā NATO veica ievērojamu darbu. Tagad NATO ir stabila, un alianses dalībvalstis ir vienotākas nekā jebkad agrāk. Lielāks drauds Latvijai ir ES iekšējā nestabilitāte, un mums ir jābūt gataviem uz jauniem izaicinājumiem.

Attiecībā uz drošības jautājumiem deputāts J. Ruks piekrita, ka NATO ir sapratusi – Baltijas valstis ir viens no alianses atslēgas drošības elementiem. Šobrīd 2% no IKP veltīšana aizsardzības budžetam ir valsts disciplīnas un pragmatisma jautājums. 

“No Sirds Latvijai” pārstāve S. Šimfa savukārt norādīja uz nepieciešamību kļūt pašpietiekamiem, it īpaši ekonomikas jomā. Lai arī dalība ES ir Latvijas stabilitātes garants, mums ir arī rūpīgi jāizvērtē, kuros brīžos integrācija atbilst vai neatbilst mūsu nacionālajām interesēm. Tai pat laikā pašpietiekamība aizsardzības jautājumos Latvijai nebūtu izdevīgākā taktika.

E. Šnore norādīja uz Krievijas ārpolitikas acīmredzamo dinamiku, kā rezultātā bažas par Latgales drošību ārvalstīs ir saprotamas. Pēc deputāta domām, vienā reģionā dzīvojošas, pretēji domājošas grupas spēj radīt sprādzienbīstamu situāciju. Ukrainas gadījums sniedz atbildi uz visiem jautājumiem, ko Latvijai vajadzētu darīt savādāk.

Diskusijas laikā aktualizējas arī jautājums par attiecībām ar citām valstīm un neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. S.Šimfa norādīja, ka rūpes par valsts iedzīvotājiem ir visa pamatā, jebkādam lēmumam ir jābalstās valsts un iedzīvotāju interesēs. Deputāte norāda, ka iejaukšanās citu valstu iekšpolitikā ir nepieņemama: “valsts nāk no Dieva,” un katrai ir tādi vadītāji, kādus tā ir pelnījuši. Pēc O.Ē.Kalniņa domām, mums ir jāstrādā ar saviem sabiedrotajiem, jo viņi domā par Latvijas interesēm, tāpat kā mēs domājam par viņu interesēm.

Diskusija tiek rīkota Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatas, kā arī Latvijas ārlietu simtgades projektu ietvaros. Abus projektus atbalsta Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija; pasākumi tiek rīkoti sadarbībā ar informācijas aģentūru LETA

Fotogalerija ir pieejama šeit.

Published 01 May 2017