Arktika – iespēju zeme arī mazajām valstīm, tai skaitā Latvijai

 Analizējot Latvijas ārpolitiskās pamatnostādnes vidējā un ilgtermiņa griezumā, nākas secināt, ka Arktika nebūt nav starp Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm. Nedz Latvijas ārlietu ministra 2012. gada ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, nedz Ārlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007. – 2013. g. Arktikas vārds nefigurē, nerunājot par detalizēti izstrādātu Latvijas pieeju/stratēģiju aktuālo jautājumu risināšanā Arktikas reģionā. Vēl vairāk Arktikas vārds ne reizi vēl nav pieminēts arī ikgadējās Saeimas ārpolitiskajās debatēs (2011.-2013.g.). Tāpat līdz šim diskutētie jautājumi ap Latvijas prezidentūru ES Padomē liecina par to, ka Arktika Latvijas ārpolitikā arī nākotnes perspektīvā tiek uzlūkota sekundāri, priekšroku dodot Austrumu partnerības, kaimiņvalstu attiecību, transatlantisko saistību un ES jautājumiem. Nenoliedzami, šie jautājumi šobrīd vairāk ietekmē gan Latvijas iekšpolitisko, gan arī ārpolitisko kursu. Tomēr ir svarīgi apzināties arī tos aspektus, ko tāda maza valsts kā Latvija, kurai nav tiešās izejas pie Ziemeļu ledus okeāna, var iegūt no aktivitātēm Arktikas reģionā. Tāpat svarīgi apzināties, ka, 2015. gada pirmajā pusē kļūstot par prezidējošo valsti ES Padomē, Latvijai nāksies ieņemt skaidru pozīciju Arktikas jautājumu risināšanā.

Latvijas intereses Arktikā ir cieši saistītas ar ES kopējām interesēm reģionā. Vispirms, Latvijas tāpat kā ES kopējās interesēs ir nepieļaut, lai sāncensība, kas patlaban notiek Arktikas reģionā, pāraugtu militārā konfliktā. Latvijai vajadzētu uzstāt ES līmenī, lai tā veicinātu dialogu par starptautisku juridisku mehānismu strīdu izšķiršanai, kas būtu saistošs visām iesaistītajām pusēm. Par vienu no šādiem juridiskajiem mehānismiem, sniedzot plašākas juridiskās pilnvaras, var kalpot Arktikas padome, kuras pozīcijas strīdu jautājumu risināšanā būtu jāstiprina. Lai to sasniegtu, būtu jāuzstāj uz vienlīdzīgu attieksmi pret visām Arktikas reģiona valstīm.

Šobrīd ES Arktikas padomē ir ad hoc novērotāja statusā, kas nozīmē, ka ES vajag pieprasīt atļauju tās dalībai katrā sanāksmē atsevišķi. Pastāvīgā novērotāja statuss ļautu ES ņemt dalību katrā sanāksmē, pārstāvot tās dalībvalstu intereses. Tāpat Latvijas interesēs ir uzstāt un sniegt ieguldījumu kopējās ES Arktikas reģiona politikas izstrādē, lai ES Arktikas reģiona sadarbībā varētu piedalīties kā uzticama un konstruktīva dalībniece un iniciatīvu virzītāja. 3 no 8 Arktikas padomes valstīm ir ES dalībvalstis. Pašlaik Zviedrijas, Somijas un Dānijas (Grenlandes) piekoptā politika vairāk tiek balstīta uz nacionālajām nevis kopējām ES interesēm. Vienota ES pozīcija, iekļaujot arī 3 Arktikas padomes valstis, radītu lielāku ietekmi reģionā.

Kopīga ES pozīcija un cīņa Arktikas „pīrāga” pārdalē spēj sniegt burkānus arī sub-Arktikas valstīm kā, piemēram, Latvijai. Mērķtiecīgas un sekmīgas īstenotās politikas rezultātā ES un Latvija kā daļa no tās spētu iegūt arī vairākus pozitīvus aspektu tās ekonomikai un drošībai. Reģionā – gan okeānā, gan sauszemē – atrodami milzīgi un neizmantoti dabas un resursu krājumi. Sabiedrotajiem, apgūstot plašos naftas un gāzes krājumus, kas guļ Arktikas dzīlēs, Latvijai būtu iespēja iegādāties, piemēram, energoresursus no Grenlandes, kas mazinātu tās atkarību no Krievijas piegādēm.

Ledus kušana paver iespējas ne tikai atklāt jaunas energoresursu vietas, bet atklāj jaunus kuģošanas ceļus. Veiktie pētnieciskie mērījumi rāda, ka, izmantojot Ziemeļu ledus okeānu, salīdzinājumā ar kuģošanas ceļiem caur plaši izplatīto Suecas kanālu, tiek ietaupīts 40% no ceļā pavadītā laika. Tāpat kuģošana pa Ziemeļu ledus okeānu ir nenoliedzami drošāka nekā caur Suecas kanālu, kas tiek apdraudēta no dažādu pirātisko un teroristisko grupējumu puses. Kļūstot ar vien pieejamākam, Ziemeļu ledus okeāns ar vien vairāk tiks izmantots kravu pārvadājumiem no Ziemeļeiropas uz Āziju, galvenokārt, Ķīnu un Japānu. Šī ir vēl viena iespēja Latvijai. Proti, attīstīt tādu ostu infrastruktūru, lai nākotnē spētu uzņemt kuģus, kas pārvadā kravas caur Ziemeļu ledus okeānu.

Treškārt, Arktikas reģions paver plašas pētnieciskās iespējas, kas var kalpot par valsts zinātnes un inovāciju attīstību. Klātbūtnes un ietekmes nodrošināšana Arktikā ilgtermiņā nozīmē papildu iespējas tehnoloģiju un inovāciju attīstībā, tātad - konkurētspējas paaugstināšanu un valstu straujāku ekonomisko attīstību. Līdz šim pētniecība bija vērsta uz to, kā mazināt un pārvaldīt klimata pārmaiņas dažādās pasaules daļās, taču klimata pārmaiņas un to sekas, šķiet, jau ir sasniegušas lūzuma punktu, pēc kura tās būs ļoti grūti apturēt. Tāpēc pētniecība vajadzētu vairāk koncentrēties uz Arktikas vides saglabāšanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī uz to, kā pielāgoties klimata pārmaiņu sociālajām un ekonomiskajām sekām. No 2007.g. līdz 2013.g. ES ieguldījusi apmēram 1,4 miljardus EUR, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību Arktikas reģionā un tā kaimiņreģionos. Tiek atbalstīti dažādi zinātniski pētnieciskie projekti. Latvijas ārpolitiskās elites uzdevums būtu aktīvāk skaidrot Latvijā esošos speciālistus/zinātniekus par iespējām ņemt dalību pētnieciskajos projektos, kas tiek daļēji finansēti no ES puses.

Mazo valstu priekšrocība salīdzinot ar pasaules lielvarām slēpjas tajā, ka no tām „netiek prasīta” rīcība militāro konfliktu, ģeopolitisko cīņu, ekonomisko krīžu kontekstā. Tās vairāk darbojas reaktīvi, mēģinot sasniegt sev izdevīgāko scenāriju. Līdzīgi ir arī jautājumā par Arktiku, kur lielvaras, izvirzot pretenzijas un cīnoties par ietekmes nostiprināšanu reģionā, atstāj maz rīcības lauku mazajām valstīm kā, piemēram, Latvija. Tomēr, neskatoties uz šo lielvaru nesavtīgu ģeopolitisko cīņu ir vairāki veidi, kā sub-Arktikas mazās valstis var iesaistīties Arktikas reģionā, gūstot ekonomiskos un politiskos labumus. Nenoliedzami, lai spētu gūt panākumus, mazajām valstīm ir jākooperējas. Tāpēc Latvijas sākotnējais izejas stāvoklis ir kopēja ES politika, kura paredz padziļinātu un vienotu pieeju no visām tās dalībvalstīm. Pēc tam seko Latvijas spēja izmantot tās priekšrocības un ieguvumus, ko sniedz vides veicinātās pārmaiņas. Tādēļ straujās izmaiņas Arktikā, ko rada ledus kušana, ne tikai liek domāt, kā saglabāt Arktikas ģeogrāfisko vidi, bet arī kā izmantot radušos apstākļus nacionālās drošības un ekonomikas attīstībā.

Published 21 September 2013

Author Mārtiņš Vargulis