Izraēlas un “Hamas” karš. Ko tas nozīmē Tuvo Austrumu reģionā un Eiropā?

Pēdējā mēneša laikā pasaules uzmanība ir pievērsta gandrīz tikai tam, ko dēvējam par Izraēlas un “Hamas” karu. Izraēlas intensīvajā bombardēšanā un sauszemes iebrukumā, pēc Gazas medicīnas iestāžu teiktā, ir nogalināti vairāk nekā 11 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 40% ir bērni. Ko tas nozīmē Tuvo Austrumu reģionā un Eiropā?

• Šobrīd transformējas visa Tuvo Austrumu reģiona dinamika. Izraēlas kolektīvā palestīniešu sodīšana ir mobilizējusi Tuvo Austrumu reģionu pret Izraēlu un ir apturējusi attiecību normalizāciju reģionā. Šajā procesā Irānas leģitimitāte ir stiprinājusies, un pro-irāniskie grupējumi tiek uzskatīti par patiesiem palestīniešu aizstāvjiem.

• Par attieksmes maiņu attiecībā uz Irānu liecina 11. novembra Arābu un musulmaņu valstu līderu samits Rijādā, kas aicināja pārtraukt ieroču eksportu uz Izraēlu un izbeigt karadarbību Gazā. Valstu līderi atteicās atbalstīt Izraēlas militārās aktivitātes Gazā kā daļu no pašaizsardzības centieniem. Būtiski ir tas, ka Saūda Arābijā par šiem jautājumiem spēja vienoties kā Saūda Arābijas un Turcijas, tā arī Irānas līderi.

• No otras puses, Eiropa arvien dziļāk ieslīgst pasauli polarizējošajās debatēs. Eiropai jāstrādā aktīvi, lai definētu savu lomu tajās. Šis konflikts Eiropu skar tieši - vairojot islamofobijas un antisemītisma pieaugumu, terorismu un migrāciju. Nepieciešams pārskatīt esošo politisko terminoloģiju.

• Valstīm ir tiesības aizstāvēties pret bruņotiem uzbrukumiem, bet tām ir arī pienākums rīkoties saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Izraēlas terorisma apkarošanas stratēģija ar masveida bombardēšanas kampaņām un sauszemes operācijām ir iznīcinājusi arī daudzpusējā atbalsta saņemšanu. Politiskais dalījums pasaulē pieaug un Izraēla kļūst arvien izolētāka.

• Acīmredzami, ka vēsturiski ieprogrammēti algoritmi un politiskā retorika šobrīd vairs nestrādā cilvēces labā.